Akcija „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”. 19. stāsts – Viduslaiku māla trauki Turaidas pils ekspozīcijās


Turaidas muzejrezervāts turpina akciju „Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas notiks visa gada garumā. Akcijas mērķis ir aicināt muzeja apmeklētājus pievērst uzmanību senlietām, kas atrastas pilī vai attaino pili un ar to palīdzību atklāt aizraujošus stāstus, kas vēsta par Turaidas pils astoņu gadsimtu garo vēsturi. Visa gada garumā reizi divās nedēļās tiks izcelts kāds īpašs priekšmets Turaidas pils ekspozīcijās, par kuru būs iespēja uzzināt plašāku informāciju.

Kā atzinības balvu par priekšmeta atrašanu un iepazīšanu, ikviens muzeja apmeklētājs saņems īpašo akcijas uzlīmi.

Akmensmasas krūze ar rokturi
Akmensmasas krūze ar rokturi. 14. gs.

Viduslaikos (12.gs. – 16.gs. vidus) Turaidas pils bija viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, fogtejas pārvaldes un saimnieciskais centrs. Patstāvīgi šeit dzīvoja novada vietvaldis – fogts jeb tiesnesis, pils sardze, kalpotāji un 13. gadsimtā, iespējams, arī arhibīskapa vasaļi, kuriem izlēņots pilsnovads [1]. Vairākas reizes gadā Turaidā ieradās pats zemeskungs ar  pavadoņiem. Šeit tika uzņemti viņa viesi – garīdznieki, bruņinieki un citas svarīgas personas. Nereti Turaidas pili izraudzījās par arhibīskapijas tiesas sēžu un sapulču vietu. No dokumentiem zināms, ka Turaidā bieži tiesas sēdes noturējis arhibīskaps Johans IV (1374-1393) [2]. Savukārt, 1439. gada augustā šeit notika Rīgas arhibīskapijas kārtu sapulce [3].

Nirnbergas pavārs Vilhelms. Attēls no tirgotāja Konrāda Mendeļa 1425./26.g.  vestās mājas grāmatas ar attēliem
Nirnbergas pavārs Vilhelms. Attēls no tirgotāja Konrāda Mendeļa 1425./26.g. vestās mājas grāmatas ar attēliem

No minētā secināms, ka viduslaikos Turaidas pilī uzturējās ievērojams skaits tā laika augstmaņu, kuriem bija jānodrošina naktsmītne, ēdamtelpa un uzturs. Ēdināšanai  nepieciešami kā pārtikas produkti, tā arī  virtuves un galda piederumi – katli, mucas, spaiņi, krūzes, bļodas, šķīvji, naži, dakšiņas, karotes. Visu uzskaitīto trauku esamību Turaidas pilī apliecina arheoloģiskās liecības. Izpētes laikā iegūti koka, māla, stikla, bronzas, vara, alvas izstrādājumi un to fragmenti. Pilnīgi veseli viduslaiku trauki tikpat kā  nav atrasti, galvenokārt  tie ir laika un notikumu ritumā saplīsušo trauku fragmenti. Īpaši daudz ir keramikas lausku, kas sastopamas gan pils teritorijā, gan nogāzēs. Viens no senākajiem Turaidas pils keramikas izstrādājumiem, kas gandrīz pilnībā saglabājies, ir 14. gadsimta akmensmasas krūze. Tā tika atrasta pilskalna austrumu pusē no akmeņiem izliktas aciņas apakšā. Visticamāk, ka krūze savulaik izmantota, lai pasmeltu ūdeni no metru dziļās ūdenskrātuves.
Akmensmasas traukus gatavo no īpašas, karstumizturīgas māla masas un apdedzina augstā temperatūrā – 12000 līdz 14000 C. Apdedzināšanas pēdējā fāzē traukus pārklāj ar sāls vai pelnu glazūru. Izplatītāka ir sāls glazūra. Sāls šķīdumu ievada krāsnī, kur, sālij iztvaikojot, atbrīvojas soda un sālsskābe. Sodai saskaroties ar māla trauku, tā virsma iegūst raksturīgo “apelsīna mizas” efektu. Gan glazūras, gan apdedzināšanas augstās temperatūras mērķis ir radīt ūdensnecaurlaidīgu un  izturīgu trauku.
Akmensmasas keramikas izstrādājumus Eiropā sāka izgatavot ap 1300. gadu Reinzemes pilsētā Zīgburgā (Siegburg). Vēlāk šo podniecības tehnoloģiju aizguva arī Āhenē, Ķelnē, Frehenē, Valdenburgā un citviet mūsdienu Vācijas un Francijas teritorijā. Vienā no šīm ražotnēm tapusi arī Turaidas krūze. Līdzīgi 15.-16.gs. akmensmasas izstrādājumi atrasti arī Rīgā, Cēsu [4] un Valmieras pilī [5], kā arī citur.

Rekonstruētais atklātais pavards Freilandes muzejā (Mattingerhaus, Freilandmuseum Bad Windsheim)  Vācijā

Rekonstruētais atklātais pavards Freilandes muzejā (Mattingerhaus, Freilandmuseum Bad Windsheim) Vācijā

Daļa no Turaidas pilī un novadā viduslaikos lietotajiem traukiem apskatāmi muzejrezervāta ekspozīcijās. Trīs no tiem iegūti Krimuldas mācītājmuižas teritorijā lokalizētā Kubeseles pilskalna arheoloģiskajā izpētē. Tie ir 15.-17. gadsimta darinājumi, kurus, visticamāk, lietojuši Krimuldas baznīcas kalpotāji un tuvējā ciema iemītnieki. Kubeseles māla izstrādājumi ir vietējo podnieku darinājums, bet akmensmasas krūze ievesta  no Vāczemes. Krūzi atrada saplīsušu 18 gabalos starp māla, porcelāna un stikla trauku lauskām [6]. Šobrīd tā ir restaurēta un atguvusi sākotnējo izskatu.
Starp Kubeseles pilskalnā atrastajām māla lauskām, 13 fragmenti piederēja māla šķīvītim jeb nelielai seklai bļodiņai. Pēc restaurācijas no tiem iegūts trauks ar izliektām malām un zaļi vāpētu iekšpusi, kuras  virsma rotāta ar līniju rakstu, kas veido ziedu motīvu. Gar malām ir tādā pašā stilā ieturēts līklocis. Otrs trauks, kas restaurēts no turpat atrastajām māla lauskām, ir trijkājis jeb vārāmais trauks ar tumši vāpētu iekšpusi, koncentrisku līniju rotājumu un rokturi.

Māla trijkājis – vārāmais trauks ar rokturi

Māla trijkājis – vārāmais trauks ar rokturi

Trauki ar kājiņām viduslaiku Livonijā ieviesās ap 15.-16. gadsimtu. Tos izmantoja ēdiena gatavošanai uz atklātas uguns. Māla trijkājus nelika tieši ugunī vai uz oglēm, bet uz pavarda vai kamīna malas, jo lielā temperatūrā trauks varēja saplīst. Lai pagatavotu ēdienu, vārāmo trauku bieži grozīja, lai karstums to vienmērīgi apņemtu no visām pusēm. No māla vai metāla gatavoti trijkāji zināmi daudzos Eiropas reģionos [7]. Eksponētajam traukam analoģisks eksemplārs atrasts Anglijā Hempšīras apkaimē. Līdzīgi trauki lietoti arī Latvijas viduslaiku un jauno laiko dzīves vietās. Viens no nesenajiem atklājumiem ir  2004. gadā, Rīgā, senās Rīdzenes krastā Teātra ielas ceturtā nama pagalmā arheoloģiskajā izpētē iegūtais māla trijkājis [8].

Izmantotie avoti un literatūra

1)      Turaida 13.-16. gadsimta dokumentos. Sastādīja Vija Stikāne. Turaidas muzejrezervāts. Apgāds „Zinātne”, 2014- 30.lpp.
2)      Siguldas novada gadsimtu grāmata. „Jumava”, 2007 – 34.lpp.
3)      Kämmerei – Register I, nr. 211,3; II, 77. lpp. un Turaida 13.-16. gadsimta dokumentos. Sastādīja Vija Stikāne. Turaidas muzejrezervāts. Apgāds „Zinātne”, 2014- 94.lpp.
4)      Zigrīda Apala. Aizsardzības izrakumi Cēsīs, Dzirnavu ielā 33 // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. „Zinātne, Rīga,1990 – 18;19.lpp. un 2. att.
5)      Tatjana Berga. Izrakumi Valmieras pilī // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. „Zinātne, Rīga,1990 – 60;61.lpp. un 12. att.
|6)      Andrejs Vasks, Jānis Ciglis. Izrakumi Kubeseles pilskalnā Krimuldā // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1990. un 1991. gada pētījumu rezultātiem. „Zinātne”, Rīga,1992 – 105;106.lpp.
7)      Viduslaiku virtuve // http://www.der-wendeschuhmacher.de
8)      Jānis Krastiņš. Arheologi rok mazāk, bet pēta vairāk // Diena, 2004. g. 15. maijs
9)      Hausbuch der Mendelschen Zwölfbrüderstiftung, Folio 95

Materiālus apkopoja Ligita Beitiņa,
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

 , ,        Aktuāli, Jaunumi, Turaidas pilij 800