Pils, nauda un mūsu zināšanas


Kurš gan negribētu atrast pilī naudu? Turaidā daudziem arheoloģisko izrakumu dalībniekiem  ir paveicies, kad izrakumu laikā pils kultūrslānī gadījies atrast kādu vēsturisku sudraba vai vara monētu, īpaši laimīgā gadījumā –  zelta dukātu vai viduslaiku monētu depozītu.

Latviešu izcelsmes bērni no Krievijas arheoloģiskajos izrakumos Turaidā 1991. gada jūnijā. Foto no Turaidas muzejrezervāta krājuma
Latviešu izcelsmes bērni no Krievijas arheoloģiskajos izrakumos Turaidā 1991. gada jūnijā. Foto no Turaidas muzejrezervāta krājuma

Tieši pirms 40 gadiem – 1976. gadā – tika noslēgts līgums, kuru slēdza Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu. Turaidas arheoloģisko ekspedīciju 25 gadu garumā vadīja arheologs, vēstures zinātņu doktors un profesors Jānis Graudonis (1914-2005), bet vasarās darbos iesaistījās simtiem skolnieku un studentu.  Tika veikta izpēte gandrīz visā pils teritorijā, atklājot lībiešu koka pils un apdzīvotības liecības, precizējot mūra pils aprises un tās iedzīvotāju sadzīves detaļas. Starp atrastajām senlietām nozīmīga vieta ir monētām. Livonijas viduslaiku sudraba šiliņi un feniņi, zviedru vara klipes un ēres, Lībekā kalts zelta dukāts, romiešu bronzas sestercijs,  poļu orti un boratniki – vairāk nekā 230 monētu detalizēti tagad ir detalizēti aprakstītas pētījumā – muzeja krājuma katalogā “Turaidas pilī arheoloģiskajos  izrakumos atrastās  monētas. 2., 11.–19. gadsimts”, ko sastādījusi numismāte Dr.hist. Tatjana Berga.  Katalogs tika atvērts Turaidas muzejrezervātā svētku “Šodien Turaidas pils pieder bērniem – seno gadsimtu nauda” ietvaros 7. augustā plkst. 15.00.

Muzeja speciālisti priecājas par arheoloģiski iegūto monētu skaitu un daudzveidību, taču  galvenā to vērtība ir vēsturiskās ziņas, ko pētniekiem sniedz ikviena Turaidas pilī atrastā senlieta un tām  muzeja darbā bija, ir un būs milzīga nozīme. Arheoloģiskajā izpētē iegūtā informācija ir pamatā visām pils restaurētajās telpās pašlaik izveidotajām ekspozīcijām par Turaidas vēsturiskajam centram nozīmīgo 13. līdz 18. gadsimtu.  Ik gadu pili un tās ekspozīcijas iepazīst vairāk nekā 230 000 apmeklētāju no gandrīz 80 dažādām pasaules valstīm. No senlietas līdz interesantam stāstam un vizualizācijai ekspozīcijā nereti ir visai ilgs ceļš.  Arheologu atrastie priekšmeti, kas gadsimtiem ilgi nogulējuši zemē jeb kultūrslānī, ne vienmēr tiek atpazīti uzreiz, nereti tikai pēc restaurācijas un rūpīgas izpētes tie pētnieku un muzeja apmeklētāju acīs  atgūst savu seno unikālo identitāti un kļūt par spoguli senu laikmetu kopsakarībām. Tāpēc pēdējos gados Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē iegūtās senlietas tiek pētītas padziļināti, un top krājuma priekšmetu katalogi. Mākslas zinātniece Ieva Ose  atklāj nianses, kas raksturīgas Turaidas pilī atrastajai krāsns keramikai un būvkeramikai (2014, 2015), Tatjana Berga analizējusi Krimuldas Raganas depozīta monētas (2012), Ligita Beitiņa apkopojusi lībiešu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā (2015). Katalogi ļauj ieraudzīt priekšmetu vēsturiskajā kontekstā un dinamikā, tie rada jaunas zināšanas par lietu saistību ar sava laika ideju pasauli.  Tā podiņu krāsnis, kas sildīja Turaidas pils telpas 16. gadsimta otrajā trešdaļā, bija ne tikai daudzkrāsaini, grezni un dārgi interjera priekšmeti, bet ar savu rotājumu attēloja renesanses un reformācijas idejas. Piemēram, tās apliecināja krāsns īpašnieka Rīgas arhibīskapa Brandenburgas markgrāfa Vilhelma (amatā 1539–1561) politiskās simpātijas un reliģiskos uzskatus.

Grāmatas vāka fragments un citāts no priekšvārda:  “Katalogs iznāk Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas darbu uzsākšanas 40. gadskārtā. Tā ir pateicība visiem, kuri daudzu gadu garumā strādājuši pils arheoloģiskajā izpētē un kārtu pa kārtai atklājuši jaunas zināšanas gan par Turaidas pili, gan Latvijas vēsturi. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. “

Grāmatas vāka fragments un citāts no priekšvārda

Jaunajā Turaidas muzejrezervāta katalogā “Turaidas pilī arheoloģiskajos  izrakumos atrastās  monētas. 2., 11.–19. gadsimts” numismāte Tatjana Berga, skrupulozi izpētot Turaidas pilī atrastās monētas, ir veikusi vairākus atklājumus un izvirzījusi nozīmīgus secinājumus. Viens no intriģējošākajiem atklājumiem šķiet kādas palielas, ļoti stipri apdilušas bronzas monētas identifikācija. Pēc rūpīgas monētas restaurācijas tā tika atzīta par sesterciju, kas izgatavots 2. gs. Romas impērijā. Saskaņā ar mums zināmajām vēstures liecībām šajā laikā Turaidas pilskalns nebija intensīvi apdzīvots. Domājams, ka šī monēta Turaidas kultūrslānī nokļuvusi ap 1000 gadus pēc izgatavošanas! Bet kā tā te nokļuva? Kas bija tās lietotāji jeb glabātāji šos gadu simtus? Meklējot atbildi, T. Berga apkopo informāciju par līdzīgiem atradumiem, un izrādās, ka tādu Latvijas teritorijā nav mazums. Romiešu monētu ieplūšana Baltijas jūras reģionā 2.-4. gs. visticamāk saistīta ar dzintara un citu preču tirdzniecību, bet vēlāk monētas ilgstoši lietotas kā dārglietas – piekariņi sieviešu rotās vai kā maiņas līdzeklis.

Katalogā atzīmēti arī citi interesanti atradumi. Rakstot par 11. gs. otrās puses Rietumeiropas monētas atdarinājumu, kas atrasts Turaidas pilskalna lībiešu apdzīvotības slānī, autore uzsver: “Monētu atdarinājumi nav tas pats, kas monētu viltojumi. Viduslaikos jaunās monētu kaltuves, iesākot darbu, centās imitēt labas un tirdzniecībā pazīstamas monētas, atkārtojot to attēlu, izmēru un svaru. Daudzas valstis savas naudas kalšanu iesāka ar jau zināmu svešzemju monētu atdarināšanu.” Darba versija, ka monētu atdarinājumi izgatavoti Daugmales pilskalnā, apliecina šīs senpilsētas ekonomisko nozīmi, kā arī valstiskuma idejas attīstību pie Daugavas un Gaujas lībiešiem. Cits unikāls atradums Turaidā ir Romas pāvesta 18. gadsimtā Ravennā kalts kvatrins. Vietējā naudas apritē šādas monētas nepiedalījās, visdrīzāk to atvedis kāds ceļotājs. Tā ir stipri nodilusi, varbūt glabāta ilgstoši kā piemiņa par svētceļojumu.

Viduslaiku 13.-16. gs. monētu atradumi Turaidā ir daudzskaitlīgi, kas nepārsteidz –  te bija Rīgas bīskapa, no 1255. gada – Rīgas arhibīskapa mūra pils, fogtejas centrs, kurā tika risināti pārvaldes jautājumi, te nonāca nodevas no plašas apkārtnes, tika spriesta tiesa un maksāti tiesas sodi, te uzturējās tirgotāji. Turaidā atrasti 13.-14. gs vācu zemēs kalti denāri, Vendu monētu savienības pilsētu brakteāti, Gotlandes goti; 14.-15. gs. Tallinas un Tartu  feniņi un ārtigi; retāks atradums ir 15.-16. gs.  Rīgas feniņi un Kokneses šiliņi.  Pils rietumu pusē atrasti divi 15. gadsimta depozīti – vienuviet briesmu brīdī noglabātas vai pazaudētas sudraba monētas, kas ir nozīmīga liecība par naudas apgrozību Livonijā depozītu noglabāšanas laikā. Tie rāda, ka Rīgas arhibīskapijā plaši lietota nauda, ko kaluši Tartu bīskaps un Vācu ordeņa Livonijas mestrs, mazāk izmantota Rīgas arhibīskapijas nauda. Šajā laikā visā Livonijā zemeskungi vienojās par naudas lietošanu, landtāgos veica vairākas naudas reformas, kas bija spēkā visā Livonijas konfederācijā.

Turaidā atrastais Pārdaugavas hercogistes šiliņš, kalts no sudraba 1572. gadā Dolē, vietvalža Jana Hodkeviča laikā. Aversā attēlots soļojošs grifs ar paceltu zobenu ķetnā : Hodkeviču dzimtas ģerbonis, mūsdienās – Vidzemes ģerboņa daļa
Turaidā atrastais Pārdaugavas hercogistes šiliņš, kalts no sudraba 1572. gadā Dolē, vietvalža Jana Hodkeviča laikā. Aversā attēlots soļojošs grifs ar paceltu zobenu ķetnā : Hodkeviču dzimtas ģerbonis, mūsdienās – Vidzemes ģerboņa daļa

Livonijas karš (1558-1582) ievadīja ilgstošu politisku nestabilitāti. Varas maiņas atspoguļojas Turaidā atrastajās monētās  – Rīgas ģerbonis attēlots uz  brīvpilsētas šiliņiem (16. gs. 70. gadi), soļojošs grifs ar paceltu zobenu ķetnā no Polijas karaļa ieceltā administratora Hodkeviča ģerboņa rotā Dolē kalto Pārdaugavas hercogistes  šiliņu (1572), bet  Polijas karaļa Sigismunda III (1588–1621) portrets  – 1589. gada trīsgrasi. Zviedrijas varas atribūti – karaļu monogrammas vai attēli – raksturīgi 17. gadsimta monētu atradumiem, taču Zviedrijas valsts naudas kaltuvē tika kalta arī nauda ar Vidzemes ģerboņa attēlu – grifu. Tatjana Berga norāda, ka Turaidas pils īpatnība bija ievērojamais 17. gadsimtā Zviedrijā kalto monētu (pārsvarā vara klipju) daudzums, kas skaidrojams ar zviedru karaspēka uzturēšanos Turaidā, jo ar šādām monētām mēdza maksāt karakalpiem. Turaidas pilī un Turaidas baznīckalna kapsētā atrasti arī t.s. Sučavas viltojumi. Pēc speciālistu domām, vairāk nekā 10 gados Rumānijas pilī Sučavā valdnieka Eistratija Dabižas laikā (1662–1666) tika izkalti 10–12 miljoni viltoto zviedru monētu. Apritē vienlaikus bija arī Žečpopoļitas (Polijas-Lietuvas) monētas, īpaši boratniki, kuru pārmērīgās kalšana noveda pie haosa naudas apgrozībā un Žečpopoļitas valsts kases sabrukuma. Boratniki tika masveidīgi viltoti, un līdzās 1 miljardam valsts izkalto oriģinālo monētu apritē bija līdzīgs skaits viltojumu.

Vācu nācijas Svētās Romas impērijas zelta dukāts, kalts Lībekā 1652. gadā. Aversā attēlots ķeizars bruņās tur valstsābolu un scepteri
Vācu nācijas Svētās Romas impērijas zelta dukāts, kalts Lībekā 1652. gadā. Aversā attēlots ķeizars bruņās tur valstsābolu un scepteri

Līdzās mazvērtīgajām sudraba un vara naudiņām Turaidā bijusi lietošanā arī daudz vērtīgāka – spilgta liecība ir viena no skaistākajām mūra pilī atrastajām monētām – Lībekas 1652. gada zelta dukāts.

Turaidas pils saglabāšana un izpēte ir mērāma gadu desmitos. 1925. gadā Turaidas pilsdrupas tika iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, 20. gadsimta otrajā pusē (1976-200) tika veikta sistemātiska pils arheoloģiskā izpēte un viduslaiku apbūves konservācija. Šobrīd Turaidas mūra pils iekļauta Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta sastāvā un ir Latvijā un pasaulē atpazīstams kultūrtūrisma objekts. Monētu katalogs  papildinās muzeja vēstījumu par Turaidas vēsturiskā centra nozīmi Latvijas vēsturē.

Vija Stikāne
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā

Publicēts mēnešrakstā “Siguldas Avīze”. Augusts 2016 Nr.8 (183)

    Aktuāli, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti