Pusapaļais tornis

Pusapaļais tornis


15. gadsimtā stratēģisku nozīmi iegūst ugunsšaujamie ieroči. Agrāk celtās pilis pārbūvē atbilstoši jaunajai kara tehnikai. Turaidas pilī 15. gadsimtā vienlaikus ar rietumu aizsargsienu uzbūvē lielo pusapaļo (rietumu) torni. Tā apaļā daļa ir mūra ārpusē, bet taisnstūra daļa – mūra pagalma pusē. Izvirzoties no aizsargmūra līnijas, tornis iegūst lielāku šaujamieroču pielietojuma efektivitāti, pieaug apšaudes sektors. Pusapaļo un apaļo torņu priekšrocība ir lielāka izturība pret mūrlaužu triecieniem un lielgabalu lodēm. Torņu sienu biezums izvēlēts atkarībā no gaidāmā uzbrukuma virziena: pret pagalmu – 2,10 m, bet sānu un noapaļotajā daļā – 2,90 m. Sienu apdares kārtas mūrējums torņa taisnstūrainajā daļā ieturēts ”vendu sējumā” – divi laidņi, galenieks. Torņa apaļās daļas ārpusē un iekštelpās ķieģeļu sējums ir brīvāks. Oriģinālo ķieģeļu izmēri – 9 x 15 x 30 cm. Sienās saglabājušās sastatņu ligzdas. Torņa ārējā apjoma restaurācija veikta no 1970. līdz 1974 .gadam.

Lielā pusapaļā torņa pulkstenis

Pusapaļā torņa pulkstenis ar zvanu Lielā pusapaļā torņa piektā stāva līmenī pagalma pusē atrodas pulkstenis un zvans, kuru izmanto skaņu signalizācijai. Torņa austrumu pusē novietota pulksteņa ciparnīca.

Turaidas pils revīzijā 1590. gadā pieminētais torņa pulkstenis ar zvanu līdz mūsdienām nav saglabājies.

Izmantojot 15.–16. gadsimta pulksteņu attēlus un aprakstus 1987. gadā tiek projektēts vienkāršas formas atdarinājums. Ciparnīcas novietne torņa zelminī izraudzīta, pamatojoties uz 19. gadsimta sākumā publicēto attēlu. Šajā nišā atrodas pulksteņa mehānisms, kas ik minūti pārbīda uz priekšu stundu rādītāju. 2010. gadā uzstādīta atjaunotā pulksteņa ciparnīca.

Pusapaļajā tornī ekspozīcijas izvietotas gan piecos pils stāvos, gan pagrabstāvā.

Ekspozīcija „Pils cietums” atrodas torņa pagrabstāvā. Tam ir atsevišķa ieeja no pagalma. Telpa ir bez logiem. Tai dienvidu sienā izveidota „S” veida vēdināšanas sprauga, kas slīpi uz augšu iziet mūra ārpusē un ir telpas vienīgā saikne ar ārpasauli. Kādreizējā ķēžu pieslēguma vietā atrastas plakandzelzs atliekas.

Livonijā ieslodzījuma telpas atrodas nocietinātās būvēs. Parasti tie ir tumši un mitri pagrabi. Līdz 15. gadsimtam Turaidā ieslodzītos tur galvenā torņa apakšstāvā. Pēc lielā pusapaļā torņa uzbūvēšanas tā pagrabu izmanto par cietumu.

Apmeklētājiem, nokāpjot torņa pagrabā, ir iespēja caur restotām durvīm ieskatīties pils cietumnieku neapskaužamajā dzīvē.

Ekspozīcija „Pils sardze” atrodas torņa pirmajā stāvā. Tā sniedz ieskatu pils sargu ikdienā. Telpā apskatāmi gan pils sargu atveidojumi, gan oriģinālie priekšmeti, kas raksturo ikdienas nodarbes.

Ekspozīcija „Pils senākie šaujamieroči. 15. – 16.gadsimts” iekārtota torņa otrajā stāvā. Tajā var iepazīties ar šaujampulvera atklāšanu un tā izmatošanu 15./ 16. gadsimta ieročos. Šaujampulvera atklāšana sekmē uguns šaujamieroču attīstību. Pirmās bises un lielgabali ir smagi un neērti lietojami. Tie vairāk kalpo pretinieka iebiedēšanai, tāpēc kaujās joprojām izmanto akmens metamās ierīces, arbaletus un citus aukstos ieročus. Pils arheoloģiskajā izpētē atrastās arbaletu detaļas un bultu gali liecina, ka šādi šaujamieroči lietoti arī Turaidā.

Livonijā uguns šaujamieročus sāk izmantot 15. gadsimtā. Vēsturiskajos dokumentos 1481. gadā pirmo reizi pieminēti lielgabali Turaidā:

Livonijas ordeņa mestrs Berents fon Borhs lika pārvest lielkalibra lielgabalus no Vīlandes, Cēsīm, Siguldas, Turaidas un citām pilīm, lai uzstādītu tos Rīgā pret arhibīskapu.

Turaidas pils teritorijā arheoloģiskajos izrakumos atrastas 125 lielgabalu lodes vai to fragmenti. Mazākā skaitā ir 15.–16. gadsimta lodes bisēm.

Ekspozīcija „Lielā pusapaļā torņa vēsture” izvietota telpas trešajā stāvā.  Tā atspoguļo torņa būvvēsturi un iepazīstina ar celtniecībā izmantotajiem materiāliem un paņēmieniem.

[SinglePic not found]Lielais pusapaļais tornis ir spilgts paraugs nocietinājumu torņu plānojuma principiem. Tam piemīt visas viduslaiku torņiem raksturīgās īpatnības, galvenokārt, iespēja uzbrukuma gadījumā katru ēkas objektu aizstāvēt atsevišķi. Būvniecībā izmantoti tikai vietējie būvmateriāli: laukakmeņi – pamatu mūrēšanai, dolomītkaļķi – javas iegūšanai, māli – ķieģeļu un jumta kārniņu gatavošanai.

Tornis būvēts čaulmūra tehnikā, t.i., sienas no abām pusēm ir izmūrētas no ķieģeļiem, vidū kaļķu javā liekot akmeņus, ķieģeļus un kārniņu lauskas.

Senākās rakstītās ziņas par lielo pusapaļo torni ir no Turaidas pils 1590. gada revīzijas. Tajā rakstīts:

Tornis no lauka puses. Zem šā torņa atrodas velvēts pagrabs, durvis ar virām un piekaramo atslēgu. Virs pagraba ir kambaris labības sabēršanai. Tā durvis ir ar virām un aizbīdni. Šajā pašā torni virs kambara ir istaba, kurai ir divas durvis ar virām un aizbīdņiem. Istabā ir vienkārša krāsns, divi logi ar režģiem, jaunas rūtis. Virs šīs istabas ir kambaris, uz kuru ved durvis ar virām. Virs šā kambara ir divas platformas šaušanai. Turpat pulkstenis lietošanas kārtībā un otrs zvans. Virs torņa ir vesels jumts no kārniņiem.

Jāņa Graudoņa vadīto arheoloģisko izrakumu gaitā 1974. gadā tiek veikta torņa pagrabtelpas, bet turpmākajos gados – tuvākās apkārtnes izpēte pils pagalmā un ārpus aizsargmūra. Iegūtie izpētes rezultāti liecina, ka tornis atrodas kādas senākas nocietinātas būves vietā, kas tāpat bijusi funkcionāli saistīta ar aizsargsienu. Torņa pamatu grāvis pildīts ar ķieģeļu un kārniņu lauskām. Augstāk pamati būvēti no lieliem laukakmeņiem, to  starpas aizpildītas ar kaļķa javu un ķieģeļiem.

Atrokot pagrabu, atklājas koka grīdas paliekas. Zem tās – trīs māla klona grīdu paliekas. Tas liecina, ka pagrabs izmantots ilgstoši, arī pārtikas glabāšanai.

Torņa drupas līdz restaurācijai ir saglabājušās līdz 4. stāva līmenim. Izmantojot telpiskās uzbūves analīzi un analogus citās viduslaiku pilīs, arhitekts Gunārs Jansons no 1968. līdz 1969. gadam izstrādā projektu torņa zaudētās daļas rekonstruēšanai. 1974. gadā tiek pabeigta ārējā apjoma, bet 1980. gadu sākumā – iekštelpu restaurācija.

Ekspozīcija „Pusapaļie torņi Vidzemes pilīs” atrodas ēkas 4. stāvā un atspoguļo 15. gadsimtā aktuālo viduslaiku piļu būvniecībā – jaunu aizsardzības sistēmas elementu veidošanu nocietinājumos. Torņus ar ārpus aizsargmūriem  izvirzītu būvķermeni Vidzemes pilīs sāka būvēt laikā, kad Livonijas teritorijā plašāk sāk pielietot ugunsšaujamos ieročus. Torņi sniedz lielāku šaujamieroču pielietojuma efektivitāti un palielina apšaudes sektoru. Būves noapaļotajā daļā atrodas šaujamlūkas flankējošai un plašas apkārtnes vēdekļveida apšaudei ar lielgabaliem, vaļņu un āķu bisēm.  Ekspozīcija sniedz ieskatu par Turaidas, Raunas, Kokneses, Ērģemes, Trikātas, Rūjienas, Alūksnes un citu Vidzemes piļu pusapaļajiem torņiem.

Ekspozīcija „Senākie Turaidas pils attēli” apskatāma ēkas 5. stāvā.

Turaidas pils un apkārtnes senākie attēli ir saglabājušies no 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākuma. Viens no iecienītākajiem zīmējumu sižetiem ir attēlot Gūtmaņa alu ar Turaidas pils drupām fonā, lai gan dabā šādā rakursā ala ar pili vienkopus nav redzama. Daudzos attēlos iemūžinātas arī romantiskās pils ēku drupas ar muižas īpašnieku dzīvojamo māju blakus galvenajam tornim. Zīmējumu un gleznu lielais skaits liecina, ka Turaidas pils un tās krāšņā apkārtne jau pirms 200 gadiem bijusi ceļotāju apmeklēta vieta.

Ekspozīcija “Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija” arī atrodas 5.stāvā.

Turaidas pils pastāvēšanas laikā viens otru nomainīja trīs atšķirīgi telpu apkures veidi – kamīni, hipokaustam līdzīgās siltgaisa krāsnis un podiņu krāsnis, no kurām Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas vairāk nekā 7500 krāsns keramikas fragmentu. Tie atrasti 1976.–2000. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos prof. Jāņa Graudoņa (1913–2005) vadībā. Tā ir viena no apjomīgākajām krāsns keramikas kolekcijām, kas iegūta Latvijas senajās dzīvesvietās.

Salīdzinot ar agrākajiem apkures veidiem, podiņu krāsnis gatavotas kā grezni interjera priekšmeti. Tās rotā Eiropas mākslas stiliem – vēlajai gotikai, renesansei, manierismam un barokam – raksturīgi ornamenti, sižetiskas ainas un portreti.  Krāsns podiņi liecina par sabiedrības elites gaumi, sava laika garīgo kustību ietekmi, dod iespēju iztēloties greznus interjerus. Pēc rūpīgas izpētes tie ir kļuvuši par pamatu stāstam par agro jauno laiku noskaņām – ekspozīcijā “Krāsns podiņi – senlaiku bilžu enciklopēdija”  attēloti vācu firsti, kuri ne tikai ievēlēja Vācu Svētās Romas impērijas ķeizaru, bet bija cieši saistīti ar Baznīcas reformācijas iedzīvināšanu; parādīti Bībeles tēli un svētie aizbildņi, kuri bija aktuāli gan katoļu, gan reformētajā Baznīcā; dota iespēja iepazīt antīkās kultūras sižetus un tautas tradīcijas ar „kaķa pretošanās” (vāciski Strebkatz, Katzenstrebl) spēli; caur ziedu motīviem atklāta jaunajos laikos arvien pieaugošā interese par dabaszinātnēm.


* Turaidas pils pusapaļais tornis