Siltums pils mūros

1_attels

Atceroties tikko aizgājušo salu, interesanti pavērot kā senatnē cilvēki rūpējās par siltumu savos mitekļos gada aukstajā laikā. Labs piemērs, kur izsekot dažādiem apkures veidiem laikā un telpā, ir Turaidas pils. Salīdzinoši nelielā platībā te saglabājušās liecības par pavardiem, kamīniem, krāsnīm …

  Raksti  

Pirms sešiem gadu simteņiem pasaulē, Siguldā un Turaidā

3_att

 2012. gads sākas ar ievērojamu vēsturisku jubileju – Francijas tautas varonei Žannai d’Arkai (franču: Jeanne d’Arc, 1412–1431) 6. janvārī tika atzīmēta 600. dzimšanas diena. Francijā gads paies „Orleānas jaunavas” zīmē, un dažādos ar viņu saistītos objektos un vietās tiks rīkoti …

  Raksti  

Turaidas muižas modernizācija. 1910. – 1914. gads

 Turaidas ķieģeļceplis – modernizēts un paplašināts 1913. g.

Turaidas muižas zinātniskajā ekspedīcijā Lēdurgā 1991. gada vasarā apmeklēju Purgaiļu mājas, kur saimniece Anna Ose deva apskatīt vecu ģimenes albumu. Pavisam negaidot ieraudzīju tajā attēlus ar Turaidas muižas kaļķu un ķieģeļu cepli, zāģfabriku, ko apliecināja arī uzraksti uz fotogrāfijām. Izrādījās, …

  Raksti  

Siguldas Krusta kalns – sena baltu, lībiešu un krustnešu dzīvesvieta

Izrakumi Siguldas krusta kalnā

2007.gadā tika uzsākti un 2008.gadā turpināti arheoloģiskās izpētes darbi Siguldas Krusta kalnā. Kalns kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis kopā ar Siguldas viduslaiku pils drupām pieminekļu sarakstā minēts kā „kulta vieta”. Arheoloģiskā izpēte bija saistīta ar Turaidas muzejrezervāta zinātniski pētniecisko tēmu …

  Raksti  

Siguldas apkārtne pirms 200 gadiem barona Karla fon Ungerna-Šternberga zīmējumos

Turaidas pilsdrupas

Senie pilskalni, viduslaiku pilis un pilsdrupas, baznīcas allaž piesaistījušas cilvēku uzmanību. Gan mūsdienās, gan pirms simts un divsimts gadiem ļaudis apmeklējuši Siguldas novadu, priecādamies par kultūrvēsturiskajām vietām gleznainajā Gaujas senielejā. Tieši pirms 200 gadiem mākslinieks Karls fon Ungerns-Šternbergs, pilnā vārdā …

  Raksti  

Tiesu vara

Zīmogu nospiedumi

Vēstures gaitā tiesas vara visai bieži atklājusi savu politisko piederību. Quod licet Iovi, non licet bovi – kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Šis teiciens cauri gadu simteņiem rāda, ka daļa cilvēku bija un ir privileģētāki. Cīņā par varu, bagātībām, …

  Raksti     , ,  

Svētceļnieki Turaidā. Viduslaiku liecības

Pecten jacobaeus – Vidusjūras Jēkaba gliemežvāks

Pēdējos 30 gados pārsteidzošu renesansi Eiropā piedzīvo svētceļnieku kustība. Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijā „Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā 13.-16.gs.” apskatāmas vairākas arheoloģiskas senlietas, kas saista mūsu zemi ar šo gadu simtiem ilgo tradīciju. Jēkaba gliemežvāks atgādina par ceļu, kura galamērķis ir Svētā …

  Raksti     , ,  

Senā nauda Turaidā

Nauda

Turaidas muzejrezervātā apskatāmajās ekspozīcijās apmeklētājiem iespējams iepazīties ar Turaidas pils un novada vēsturi un notikumiem no 13. līdz 18. gadsimtam. Nozīmīga pagājušo gadsimtu liecība ir monētas, kas atspoguļo naudas ceļu uz Turaidu un vēsta par turaidiešu sakariem ar kaimiņu zemēm. …

  Raksti     , , , ,  

Iepazīsti Vidzemes bruņinieku Koškilu un Pālenu dzimtu seno vēsturi!

koskul_hinrik_1469

Plašu informāciju par viduslaiku bruņiniekiem un to saistību ar Turaidas pili var uzzināt, apmeklējot Turaidas muzejrezervātu un pils ekspozīcijā iepazīstot digitālu programmu „Turaidas fogti un Rīgas arhibīskapa vasaļu dzimtas 13.-16. gadsimtā”. Digitālā programma veltīta Turaidas fogtiem – t.i. amatam Rīgas …

  Raksti     , , ,  

Klaušinieku māja Turaidā

Klaušinieku māja mūsdienās

Par māju Turaidas muzejrezervātā atstatus no citām ēkām vīd nojaušami kādas lielas ēkas pamati. Aptuvenais kopgarums 34 metri. Saglabājusies neliela celtnes daļa ar biezām neparasta materiāla sienām. Materiāls tomēr visparastākais – māls viršu saistījumā, bet tiešā veidā celtniecībā Vidzemē nav …

  Raksti     , , ,